Video - "Sudmaliņas"

Trešdien, 5.augustā IEPAZĪŠANĀS DIENA Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā

15.00-16.00 Viesu grupu gājiens no muzeja vārtiem līdz Ostmalas noliktavas estrādei, apstājoties Kurzemes sētā, Mērsraga smēdē, Vidzemes sētā

16.00-17.00 Koncerts Ostmalas noliktavas estrādē

Piedalās visi festivāla dalībnieki - Dziga, Kursa, Līgo, Zalktis, Zelta Zalktis (Latvija), Bojarišņa (Krievija), Izvorašul (Moldova), Yeongnam Yesuldan (Dienvidkoreja), Masovia (Polija), Trompos os Pes (Spānija)

18.00 Dalībnieku iepazīšanās vakars, tautas spēles un danči ezermalā pie Kurzemes zvejniekciema

 

Ceturtdien, 6.augustā ATKLĀŠANAS DIENA Jūrmalā

16.30- 18.00 Ieskaņu koncerts Horna dārzā pie Majoru kultūras nama

Piedalās: Bojarišņa (Krievija), Izvorašul (Moldova),Yeongnam Yesuldan (Dienvidkoreja), Masovia (Polija), Trompos os Pes (Spānija)

18.00 Gājiens no Horna dārza pa Jomas ielu līdz Dzintaru koncertzālei

19.00 Atklāšanas koncerts Dzintaru koncertzālē Piedalās visi festivāla dalībnieki

 

Piektdien, 7.augustā RĪGAS DIENA Vērmanes dārzā

10.00 – 22.00 Latvijas pārtikas ražotāju svētki „Nācu ēsti, nācu dzerti, Nācu jautri padancot”

12.00 – 15.30 Koncerts „Lidojums”  Vērmanes dārza estrādē

12.00 – 13.30 Līgo, Zelta Zalktis (Latvija), Trompos os Pes (Spānija), Yeongnam Yesuldan (Dienvidkoreja)

13.30 – 14.30 Masovia (Polija), Bojarišņa (Krievija), Kursa, Zalktis (Latvija)

14.30 – 15.30 Izvorašul (Moldova), Dziga (Latvija)

20.00 – 23.30 Koncerts „Laternu stundā”  Vērmanes dārza estrādē

20.00 – 21.00 Kursa, Zalktis (Latvija), Yeongnam Yesuldan (Dienvidkoreja)

21.00 – 22.00 Bojarišņa (Krievija), Līgo, Zelta Zalktis (Latvija)

22.00 - 23.30 Trompos os Pes (Spānija), Izvorašul (Moldova), Masovia (Polija), Dziga (Latvija)

 

Sestdien, 8.augustā NOSLĒGUMA DIENA

11.30 - 14.00 Koncerts Turaidas pils iekšpagalmā

Piedalās visi festivāla dalībnieki

21.00 Noslēguma koncerts Siguldas pilsētas estrādē

Piedalās visi festivāla dalībnieki

 

Svētdien, 9. augustā

17.00 Koncerts Carnikavas parka estrādē

Piedalās: Arnika, Abi divi, Dālderītis ( Latvija), Bojarišņa ( Krievija), Yeongnam Yesuldan (Dienvidkoreja)

 

Pielikumā:

Festivāla norise

Inormācija par festivālu

Festivāla vēsture 

• Koriem;
• Deju kolektīviem;
• Pūtēju orķestriem;
• Folkloras grupām un etnogrāfiskiem ansambļiem;
• Tautas mūzikas ansambļiem un lauku kapelām;
• Koklētāju ansambļiem;
• Lietišķās un tēlotājas mākslas studijām;
• Vokālajiem ansambļiem;
• Amatierteātriem.

 

XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, kas norisinājās Rīgā no 5.līdz 12.jūlijam, šogad aizritējuši Latvijas neatkarības 90.gadskārtas zīmē. 8 dienās notika 39 dažādi koncerti un pasākumi, no tiem puse bija pieejami par brīvu.

Šogad svētkos piedalījās:

Rekordliels dalībnieku pulks - 38 601 dalībnieks;

48 virsdiriģenti un virsvadītāji, tajā skaitā 17 goda virsdiriģenti un virsvadītāji;

394 kori un 54 vokālie ansambļi (tajā skaitā mazākumtautību ansambļi), kopā 18 464 dziedātāju (salīdzinājumam – pirmajos dziesmu svētkos 1873.gadā piedalījās 212 koristes un 791 korists);

544 deju kolektīvi, 13 700 dejotāji;

55 pūtēju orķestri;

5 profesionālie orķestri;

Svētku ietvaros 913 meistari no 105 lietišķās mākslas studijām Dzelzceļa vēstures muzejā izrādīja 2942 lietišķās mākslas darbus;

Lielajā Ģildē vienkopus kokļu koncertā spēlēja 120 kokles, pirmo reizi spēlēja arī puišu-koklētāju ansamblis;

Izskanējuši XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki. Kāditie bijuši un kā mēs kopjam un pilnveidojam šo unikālo tradīciju – parto lasiet www.lv.lv žurnālistes Ineses Matisānes sarunu ar Dziesmu svētkubiroja vadītāju Romānu Vanagu:
Cik lielā mērā ir izdevies šajos svētkos īstenot Dziesmu svētku biroja mākslinieciskās ieceres?

Būšu precīzs, Dziesmu svētku biroja mākslinieciskās ieceres tomēr sākotnēji ir Tautas mākslas centra mākslinieciskās ieceres. Liktenis bija lēmis man pašam mazliet darboties mākslinieciskajā jomā, tādēļ es ļoti labi zinu vēsturi, kā tas viss pirms trim gadiem sākās, kad mēs sākām veidot repertuāru un šīs koncepcijas gan atklāšanas, gan noslēguma, gan citiem koncertiem.

Jāsaka, ieceres ir realizējušās tuvu tam, kā vispār to varēja domāt, sapņot, jo bieži vien ir tā, ka sapņi ir vizuāli izteiksmīgāki, bet viss process kļūst piezemētāks par sapņiem. Šoreiz varētu teikt, ka droši vien Saules ideja palīdzēja. Palīdzēja arī tas, ka svētkos bija ļoti daudz emocionāli spēcīgu notikumu. Varbūt kāds mazāk pamanīja, bet šoreiz virsdiriģentu godināšana (par to liels paldies Uģim Brikmanim!) izdevās lieliska - tik vienkārša un tai pašā laikā tik skaista un skaidra, ka es pirmo reizi kā diriģents jutos tik aizkustināts. Tāpat visi notikumi, kas tai sekoja...
lasīt vairāk...

Skatīt video šeit

Dziesmu un deju svētku biroja vadītājs Romāns Vanags, kurš uzturas Austrijas pilsētā Grācā Pasaules koru olimpiādē, šodien informēja, ka Rīga ir ieguvusi oficiālas tiesības kandidēt uz Pasaules koru olimpiādes rīkošanu 2014.gadā. Olimpiāde, kurā uzvaru 2006.gadā izcīnīja koris Kamēr... , notiek reizi divos gados. Pasaules lielākā koru pasākumā nepilni 300 žūrijas locekļu no 100 valstīm vērtē korus, un to vidū ir arī Imants Kokars un Juris Kļaviņš.

Vairāk informācijas par Pasaules koru olimpiādi: www.musica-mundi.com