7.
septembris
20:12:00
5.-12.jūlijs, 2008
GalerijaVideoAudio
LV
Drukāt
RSS
lapas karte      saites
14.04.2009

Valsts nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra sadarbībā ar Jelgavas rajona kultūras un izglītības centru un Elejas pagasta padomi 2009.gada 20.jūnijā organizē Tautas mūzikas svētku "Eleja 2009"

Pielikumā: Svētku nolikums
 

08.08.2008
XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, kas norisinājās Rīgā no 5.līdz 12.jūlijam, šogad aizritējuši Latvijas neatkarības 90.gadskārtas zīmē. 8 dienās notika 39 dažādi koncerti un pasākumi, no tiem puse bija pieejami par brīvu.

Šogad svētkos piedalījās:

Rekordliels dalībnieku pulks - 38 601 dalībnieks;

48 virsdiriģenti un virsvadītāji, tajā skaitā 17 goda virsdiriģenti un virsvadītāji;

394 kori un 54 vokālie ansambļi (tajā skaitā mazākumtautību ansambļi), kopā 18 464 dziedātāju (salīdzinājumam – pirmajos dziesmu svētkos 1873.gadā piedalījās 212 koristes un 791 korists);

544 deju kolektīvi, 13 700 dejotāji;

55 pūtēju orķestri;

5 profesionālie orķestri;

Svētku ietvaros 913 meistari no 105 lietišķās mākslas studijām Dzelzceļa vēstures muzejā izrādīja 2942 lietišķās mākslas darbus;

Lielajā Ģildē vienkopus kokļu koncertā spēlēja 120 kokles, pirmo reizi spēlēja arī puišu-koklētāju ansamblis;

24.07.2008
Izskanējuši XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki. Kāditie bijuši un kā mēs kopjam un pilnveidojam šo unikālo tradīciju – parto lasiet www.lv.lv žurnālistes Ineses Matisānes sarunu ar Dziesmu svētkubiroja vadītāju Romānu Vanagu:
Cik lielā mērā ir izdevies šajos svētkos īstenot Dziesmu svētku biroja mākslinieciskās ieceres?

Būšu precīzs, Dziesmu svētku biroja mākslinieciskās ieceres tomēr sākotnēji ir Tautas mākslas centra mākslinieciskās ieceres. Liktenis bija lēmis man pašam mazliet darboties mākslinieciskajā jomā, tādēļ es ļoti labi zinu vēsturi, kā tas viss pirms trim gadiem sākās, kad mēs sākām veidot repertuāru un šīs koncepcijas gan atklāšanas, gan noslēguma, gan citiem koncertiem.

Jāsaka, ieceres ir realizējušās tuvu tam, kā vispār to varēja domāt, sapņot, jo bieži vien ir tā, ka sapņi ir vizuāli izteiksmīgāki, bet viss process kļūst piezemētāks par sapņiem. Šoreiz varētu teikt, ka droši vien Saules ideja palīdzēja. Palīdzēja arī tas, ka svētkos bija ļoti daudz emocionāli spēcīgu notikumu. Varbūt kāds mazāk pamanīja, bet šoreiz virsdiriģentu godināšana (par to liels paldies Uģim Brikmanim!) izdevās lieliska - tik vienkārša un tai pašā laikā tik skaista un skaidra, ka es pirmo reizi kā diriģents jutos tik aizkustināts. Tāpat visi notikumi, kas tai sekoja...
lasīt vairāk...

18.07.2008
null
Skatīt video šeit
10.02.2008








© Valsts aģentūra "Tautas mākslas centrs". Izstrādātājs: SIA "Profero", 2007  
meklēt:    
"Dziesmu svētki radīja latviešu klasisko mūziku, izveidoja augsti profesionālu diriģentu skolu, mūzikas kritiku, attīstīja instrumentālo mūziku un deju, tautas garamantu pēctecību. Dziesmu svētki veidoja latviešu patstāvības un spītības garu. Dziesmu svētki radīja latviešu nāciju un beidzot – mūsu vienīgo Tēvzemi, kura ir skaistākā visā pasaulē.
Rīgas Latviešu biedrība ir lepna, ka ilgus gadus ir bijusi Dziesmu svētku organizatore, virzītāja un nepārtrauktības uzturētāja, mēs esam laimīgi, ka Dziesmu svētku tradīcija turpinās un pati kā mirdzoša straume rauj līdzi komponistu jaunrades viļņojumus, sapurina organizatorus un pagurušos. Un citādāk nemaz nevar būt. Dievs jau sen ir svētījis Latviju. Apzināsimies to katru brīdi, kamēr vien mēs esam."

Valdis Rūmnieks, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs
Dziesmu svētku mazās enciklopēdijas (Rīga 2004) sastādītājs